Dzīvei tuvojoties beigām, pazūd jēga visam materiālajam – BMW džipam, 4istabu dzīvoklim centrā un Gucci saules brillēm. Pēdējā dzīves brīdī paliek vienīgi attiecības – ar līdzcilvēkiem, ar Dievu, ar apēstajiem dzīvniekiem.
Autors: Ingus T.
Pēdējie komentāri
 | NEX-C3 on Indijas pastaiga – … |
 | CizikovNN on Jau drīzumā- 2010.gada aprīlī … |
 | emikewririupe on Yogablog.lv saruna ar Alekseju… |
Yoga blog bildes
|
Ar apeestajiem dziivniekiem :D Nu jaa, taa kaut kaa ir. Vieniigaa realitaate ir tagadne. Gariigajaa pasaulee dveeseles dziivo tagadnee. Celsh uz gariigo pasauli ir meditaacija jeb fokuseeshanaas uz tagadni.
Pilnīgi piekrītu. Ja attiecības ar līdzcilvēkiem, Dievu un NEapēstajiem dzīvniekiem tiek sakārtotas “šeit un tagad” (nevis šodien – jā, rītdien – varbūt, bet īstenā “šeit un tagad”, kas ilgst bezgalīgi), tad par pēdējo brīdi nav ko uztraukties, jo tāds pēdējais brīdis tad neeksistēs.
Mjā, bet tie krutie zīmoli un lietas šaumīgi pievelk un ievelk sevī, un visu laiku sanāk tāda kā cīņa starp labo un ļauno jeb pieķeršanos lietām un atbrīvi no tā visa.. aizvien vairāk sāku saprast tos, kuri ļoti vēlas aizbēgt no lielpilsētas ietekmes un augstajām sabiedrības prasībām, lai varētu nodoties tagadnes apcerei kaut kur tālu klusībā un vienatnē.