Šad un tad saskaros ar to, ka man apkārt esošajiem cilvēkiem īsti nav izpratnes par to, kas ir joga. Es šeit mēģināšu izskaidrot savu versiju.
Visbiežāk šis termins tiek lietots vispārīgā nozīmē, bet attiecinot uz specifiskām lietām. Teikt: „es nodarbojos ar jogu”, patiesībā nozīmē teikt: „es nodarbojos ar saikni” – jo
yoga = saikne
Sāksim ar vienkāršāko – saikne starp ķermeni un prātu un dvēseli.
Viens no visprecīzākajiem terminiem tam, ko visbiežāk redzam sporta klubos un jogas studijās ir: hatha joga. Sīkāk tā iedalās sekojoši: vingrojumi, elpošana, relaksācija, diēta, meditācija, bet tā jau ir padziļināta tēma. Par to citu reizi.
(Nākamais līmenis nozīmē: saikne starp cilvēka dvēseli un Augstāko dvēseli)
Visbiežākā asociācija nezinātājam ar jogu ir:
1. garmatains gandrīz kails un kalsns vīrietis meditācijas pozā,
2. Dažnedažādi sarežģīti akrobātiski ķermeņa izliekumi.
Šādi priekšstati nezinātāju atturēs no pirmās jogas nodarbības apmeklējuma, bet zinātājam izraisīs smaidu :)
Mazliet mēģināšu ieviest skaidrību. Pirmajā versijā minētus tipāžus Latvijā diez vai atradīsiet, un ja arī kāds tāds eksistē, tad visdrīzāk viņš nesēdēs čalojošu sieviešu pilnā zālē kādā no centrālajiem Rīgas kvartāliem.
Par otro versiju: hatha joga ietver sevī visu veidu kustības, sākot ar vienkāršu plaukstu un kakla izlocīšanu, beidzot ar tiešām šādām sarežģītām pozām (jeb asanām, pareizajā terminoloģijā).
Un, ja jogas pasniedzējs ir patiešām saprātīgs un atbilst savai pasniedzēja būtībai, tad nodarbībā šādas ļoti sarežģītas pozas nevienam neliks taisīt, ja vien tā nav super-super-mega advancētā grupiņa. Šīs pozas īsti nav hatha jogas mērķis, bet gan drīzāk dažu indivīdu pašmērķis – skat, kā es māku (kas bieži rezultātā iedzen milzu kompleksus tiem, kas nav tik lokani kā citi)!
Par pozām/asanām
Jā, jā. Dažas no tām ir tās pašas pozas, ko mums lika bērnudārzā taisīt. Atceros vienu, ko visvairāk necietu. No guļošas pozas piecelt ķermeņa augšdaļu, kājas neatraujot no zemes – nekādi nesanāca :) Vai arī – visiem zināmā svecīte! Viena no visvislabākajām pozām, ko gudri skolotāji iesaka izpildīt ļoti ilgi! Patiesībā visi man zināmie vingrojumi (ko esmu redzējusi neskaitāmās kalanētikas, body shape, pilates un citās lēnajās nodarbībās) ir kaut kādā veidā atvasināti no hatha jogas, kas ir gana loģiski – jo šī ir vissenākā veselības zinātne…
Tālāk. Kāpēc hatha joga ir vajadzīga.
1. Veselā ķermenī vesels gars. Viens no latvju tautas saukļiem. Uzlabojas asinscirkulācija, labāk tiek nogādātas vajadzīgās vielas visiem orgāniem, izzūd celulīts!!! Patiešām – lieliska motivācija katrai sievietei! ;)
Šis pirmais iemesls ir pilnīgi pietiekošs, lai sāktu nodarboties ar hatha jogu, nemaz neiedziļinoties tālākajos, ja tie šobrīd liekas par „aizdomīgu” vai nesaprotamu.
2. Smalkajā līmenī uzlabojas enerģētiskā cirkulācija. Prānas cirkulācija, enerģijas svarīgākajos enerģijas centros – čakrās, utml. Arī tas, ko bieži sauc par došām (Vata, Pita, Kapha), un kas daudziem ir gana nesaprotamas – arī tās līdzsvarojas. Pietiek jau ar to, ka zini – kaut kas tevī paliks normālāks, ja tas nav bijis normāls :) Uz došu normalizāciju var attiecināt arī tādu faktu, ka cilvēkam tā rezultātā uzlabojas raksturs un emocijas.
3. Psihiskajā līmenī – nostiprinās un nomierinās prāts. Sēžot kādu brītiņu vienā pozā nekustīgi, esam spiesti mazliet likt savam ķermenim savākties un tādejādi prāts, kam vislaik gribās skriet kaut kur, arī tiek savākts. Tas tiek rūdīts un katru dienu ielikts rāmīšos, lai mēs (ar saprātu, kas ir augstākā pozīcija) varētu pārvaldīt prātu (kas ir ķermenis – ēst, gulēt, karsts, sāp, mīlēties, utt.)
P.S. Kā Torsunovs teica savās pēdējās lekcijās Rīgā: „Es jums visiem šeit zālē sēdošajiem silti iesaku nodarboties ar hatha jogu vismaz 1h dienā. Katru rītu.”
Autors: Zane R.
Pēdējie komentāri