YOGA _ BLOG _ LV

Dažas vasarīgas pārdomas… Jau 2 nedēļa gandrīz katru dienu zem mana biroja logiem Matīsa ielā dejodami un dziedādami iet krišnaīti. Gandrīz vienmēr tajos brīžos pasmaidu, jo pieķeru sevi, ka esmu sasprindzis par kādu darījumu, klientu vai neizpildāmu termiņu, kamēr krišnaīti taja pašā laika dejo un dzied par dievu… Vajadzētu mazliet paanalizēt, kāpēc tomēr cilvēkiem brīžiem ir negatīva attieksme pret šiem smaidīgajiem, krāsainajiem un dziedošajiem ļautiņiem. Piecas minūtes iedziļinoties (esmu to savulaik izdarījis) var konstatēt, ka krišnaīti pārstāv, iespējams, vienu no autentisku tradīciju bagātākajām reliģiski-filosofiskajām sistēmām kāda vispār pasaulē pieejama, jo ir daudz vēsturisku pierādījumu par to cik daudz reižu ir pārrakstīti tradicionālo reliģisko sistēmu svētie raksti un rituāli, savukārt krišnaīti dejo un dzied tieši tāpat un tās pašas mantras, ko pirms daudziem tūkstošiem gadu. Tāpat jāņem vērā, ka krišnaīti pārstāv vēdisko kultūru t.i. senāko kūltūru uz planētas zeme ar sanskritu un senākajām vedu literatūras pērlēm, tādām kā Bhagavad Gita u.c. Domaju, vēsturiski kādam var būt radies nepareizs priekšstats par krišnaītiem tāpēc, ka deviņdesmitajos gados ielās bija ļoti daudz krišnaītu grāmatu izplatītāju (šobrīd tikai daži), kas ņemot vērā latviešu intraverto mentalitāti tika novērtēta kā nepieņemama uzbāzība. Tomēr, arī šodien satiekot tos nedaudzos krišnaītus, kas mēģina Jums iedod grāmatu vajag mēģināt iedziļināties, ko tad īsti viņi Jums mēģina iedot, jo parasti tā ir Bagavad Gita un citas vēdiskās kultūras pērles, kas ir autoritatīvi tulkotas no sanskrita, nevis kautkādas skrejlapiņas ar ziņām par to, ka tuvojas armagedons un laiks nožēlot grēkus, ko izplata dažas citas sektas… Vajag saprast, ka mūsdienās, kad visos masu medijos lielākā daļa raidlaika tiek veltīta, lai iepārdotu mums visādus sūdus, arī krišnaītam jābūt nedaudz uzbāzīgam, lai uz sekundi piesaistītu mūsu uzmanību.. atšķirība tikai tāda, ka viņi dala literatūras pērles.. un gandrīz par velti. Vēl, cik esmu kontaktējies ar dažiem krišnaītiem, ko pazīstu – tur nav ne vēsts no smadzeņu skalošanas, kā daži to iedomājas, un tas ir pilnīgi citādi nekā tie džeki, kas staigā pa rīgu melnos uzvalkos ar šiltītēm pie krūtīm un stiklainām acīm mēģina pastāstīt Jums kur ir laime… Vari apstādināt uz ielas jebkuru krišnaītu un pastāstīt biznesa problēmu, vienkārši papļāpāt, uzaicināt uzspēlēt futbolu vai parunāt par jebkuru Jums tuvu jogas virzienu, jo Krišnaīti bez sev tuvās bhakti jogas lieliski orientējas arī visos pārējos virzienos… Liekulība un meli vajadzīgi tad, kad cilvēks izliekas par to, kas viņš nav, savukārt Krišnaītiem, cik esmu novērojis, nav ko slēpt, jo viņi dzīvo savā ticībā, filosofijā un kultūrā. Saprotams, ka mums grūti sagremot šo kultūru, jo ielās dejojošie un dziedošie krišnaīti ļoti konfliktē ar inflāciju un pieaugošo Eiribor likmi, kas kontrolē mūsu prātus, bet vajag padomāt kurā pusē tomēr ir vairāk patiesības… Tāpēc, kad satiekam Krišnaītu, bet dejai pievienoties drosmes nepietiek (jo esam uzvalkā un ko gan par mums padomās!!? ) un Bagavad Gitu pirkt par ziedojumu negribam (ja tā jau mums ir un esam to 2x izlasijuši) tad vienmēr varam vismaz silti uzsmaidīt šiem draudzīgajiem un laimīgajiem cilvēkiem….

Autors: Ingus T.