Katru dienu dzīvoju ar domu, ka daru kaut ko pareizajā virzienā šai dzīvē. Joga kā dzīvesveids. Kā fiziskā un garīgā augšana. Ar kādu mērķi? Pirmkārt, lai šodien jau dzīvot būtu vieglāk, lai gan Joga māca, ka tās galvenais mērķis ir prast pareizi nomirt. Ar skaidru apziņu līdz pēdējam brīdim visu kontrolēt, tādejādi atbrīvojoties no pieķeršanās, kas liktu nākamajā dzīvē atkal pārdzimt uz Zemes.
Un tad vienā mirklī visu ķermeni pārņem sāpes. Nekontrolējamas, nesaprotamas. Tās savelk ķermeni čokurā un skatiens ieurbjas vienā punktā. Uznāk nenormālas bailes. Bailes no vēl stiprākām sāpēm, no nomiršanas, no slimnīcas. Birst asaras. Prāts izmisīgi šaudās, mēģinot saprast, ko darīt, lai tās sāpes momentā pārtrauktu. Bet neko tas prāts izdomāt nevar un atliek tikai sarauties kamolā un gaidīt, kad tas viss pāries.
Gribās meklēt palīdzību no ārpuses. Cerēt, ka atnāks burvju vīriņš un iedos burvju tabletīti un viss būs labi. Ātri un vienkārši.
Un tikai vēlāk, jau ar skaidru apziņu, es saprotu, ka būtu vajadzējis darīt pavisam citādāk. Ja tas būtu bijis manas nāves brīdis, tad es nepavisam nebiju bijusi tam gatava. Jo nespēju kontrolēt ķermeni un prātu tad, kad tas visvairāk būtu vajadzīgs. Nespēju nostabilizēt elpošanu, ieņemt lotosa pozu, nespēju nomierināt prātu un meditēt uz iekšējo uguni, kas iznīcina visas slimības. Vai kaut vai atdot visu Dieva rokās, kā māca visas pasaules ticības – paļauties, ka vai nu viņš tā ir paredzējis (esmu to nopelnījusi ar savu rīcību), ka tā ir kāda mācība, ka palīdzēs un izdziedinās,.
Prātā ir jāieliek jauna recepte. Tā ir kaut vai pat jāuzraksta uz lapiņas un jāieliek zāļu kastītes virspusē, lai nākamreiz, kad prāts būs aptumšojies, to izlasu. Recepte, kurā rakstīts – nevis dzer zāles, bet atceries, ko māca joga. Pat pēdējā brīdī.
Autors: Zane R.
Recepte, nezinu .. iesaku – jaa: tikai nedari ta ka uz beigam saki raxtit – - paljauties uz to.. tur.. dievu, ok dari ka gribi, bet es saku ka saku, mans ieteikums,. paljaujies uz sevi. Doma vairak neka citreiz,.. doma pozitivi un vel, musdienas cik pats esmu atradis uz labaku garigo = PALIKT lielakam pofigistam, tas ir = ja nesi nemaz tad paliec par pofigistu ;) nu nejau totaalako, bet nu kaut cik. tad vieglak dzivot.
aa recepte domashanai,.. nebaidies ja domajot nekas nesanak, jo – luuk recepte – doma kamer izdoma, nejau ar vienu piegajienu.
man bija dzives liela doma un to es domaju 2 meneshus un tagad ir viss daudz labak. un joprojam peec pieraduma vel domaju visko klaat un tas palidz. sanak ari mazliet norauties, ta saucamie BESHI uznak. bet nu tas ir reti jau, labi ja paaris vai 3;4 meneshos reizi. bet to es novelju uz fizisko atkaribu no slikta gariga vai tieksmi SAVU labo garigo parbaudit ar peksnjiem sliktajiem garigajiem. nu ka, nevar jau visu laiku non stop but laimigs un priecigs, a to viena bridi nesapratisi tad kas ir kas. taka, paris besiishi ir ok.
nu tas tads mans tads iztirzajums iisais ;)
aa.. galvenais – doma pozitivi, aizmirsti jogas, dievu un citus brinumus ko izdomajushi cilveki lai paklajutu kadu vai lai atvieglotu pashiem dzivi un domatu mazak,.. iesaku domat vairak un pasham ar sevi!!!! tu pats sev esi noteicejs visa, liktenja nava, tu nosaki visu.. viss parejais tikai ir sagadishanas un citi suudi hehe.
uzticies sev un buus ok.
Dažreiz sāpes ir nepieciešamas, jo tās parāda, ka kaut kas cilvēkam nav kārtībā. Ja ir problēmas ar gremošanu, sāp vēders, ja ir problēmas ar smalkākām (garīgām) lietām, ir garīgās/morālās sāpes. Tās vajag ņemt vērā un attiecīgi rīkoties.
Par kontroli runājot – dažreiz vislabākā kontrole ir bezkontrole, vienkārša ļaušana plūst tajai iekšējai upei, kas lielos vilcienos tomēr kontrolē ikkatra dzīvi (nezinu, kā to sauc hinduistu/jogas terminos).
taisnība- mēs paši esam visa noteicēji (savā oriģinālajā būtībā) un liktenis arī neeksistē, bet tas pārstāj eksistēt tikai tajā brīdī, kad mēs to pārstājam radīt un tāpēc pat nopietnas yogas nodarbības šodien nepasargā no tā, kas iedēstījies mūsu apziņā “vakar” – auto sadursmes vai vēdera sāpēm… nereaģēt uz sāpēm ir ļoti augsts yogas līmenis (samadhi). Visas iepriekšminētās lietas prasa ilgu un pacietīgu praksi un ja tāda ir, tad rezultāti nav ilgi jāgaida. vis būs labi!