Gribētu padalīties ar vakardienas pārdzivojumu radītajām realizācijām. Devos komandējumā. Četras stundas gaidīju savu reisu Prāgas lidostā. Kad gaidīsana jau tuvu beigām – izveidojas gara rinda pie mūsu vārtiem, kas ved uz lidmašīnu. Mūsu vārtiem tieši blakus (2m) citi vārti lidojumam uz Jekaterinburgu. Mūsu rinda lēni kust, savukārt otrā lidmašīnā visi jau sakāpuši izņemot vienu krievu ģimeni, ko visu laiku neatlaidīgi sauc skaļruņos. Viņi parādās. Vīrs, sieva un viņu dēls ap 10 gadiem. Acīmredzot cilvēki atbraukuši uz Prāgu iepirkties, jo tēvam katrā rokā pa 4 papīra pakām ar iepirkumiem. Lidmašīnas personāls jau nervozē un skrien pretim aicinot uz iekāpšanu. Tomēr rodas problēma – skanera personālam viens no lielajiem saiņiem liekas aizdomīgs, tāpēc neskatoties uz steigu tos liek izsaiņot. Situācija viennozīmīgi nervoza. Aptuveni 30 cilvēki mūsu rindā visi kā viens uz to noskatās un smīn, jo situācija liekas nedaudz komiska. Tā šī ģimene nezin ko darīt – gaidīt kamēr pārbauda saiņus vai pamest tos un skriet uz lidmašīnu. Sieva aizskrien. Paliek tēvs ar dēlu un mēģina salasīt pakās pārbaudē izvilktās preces. Kāda no pakām saplīst, kas situāciju padara vēl sarežģītāku. Dēls skrien pa priekšu un tēvs 10 m aiz viņa. Tad, aptuveni 2 m attālumā no manis, tēvs krīt visā garumā ar galvu un brillēm pret zemi un katrā pusē izklājas simetriski pa 4 pakām. Pirmais iespaids – cilvēks paklupis, tomēr pēc putām uz lūpām var noprast, ka laikam sirdslēkme. Dēls izplūst asarās un kliedz “papa papa…”. Māte jau lidmašīnā… Visi šokā. Šajā brīdī es izeju caur vārtiem un turpmākie notikumi man paliek nezināmi. Šī situācija mani uzrunā kā uzskatāma bilžu grāmata, tāpēc top šis raksts un, manuprāt, būtiskākie secinājumi:
1. visi pasaules iepirkumu maisiņi nav viena cilvēka elpas vilciena vērti
2. ja sieva nebūtu aizskrējusi varbūt tas nebūtu noticis, tāpec nedrīkstam pamest viens otru pat ja kavējam lidmašīnu uz paradīzi
3. pēc dažiem brīžiem es jau biju vairākus tūkstošus kilometru tālu, tomēr, lai kur mēs būtu, cilvēki cieš un mirst katru sekundi, kas kārtējo reizi atgādina mums par to, ka cilvēka dzīvība ir sīka vārīga dzirkstele, kas var izdzist kuru katru brīdi…
Ļoti ceru un vēlu, lai šim cilvēkam un viņa ģimenei vis butu kārtībā.
Hari Om Tat Sat
Briniskigs raksts! Paldies.
2.punktu vajadzētu īpaši ievērot tiem cilvēciņiem,kuri dažādu iemeslu dēļ atsakās no bērniem.Nav tādu lietu laicīgajā pasaulē,ar kuras palīdzību varētu nopirkt c.i.l.v.ē.k.u.,it īpaši viņā esošo dvēseli.