jeb “četras dienas Eiropas lielākajā ekoloģisko produktu izstādē”
Kas liek cilvēkiem pievērties bioloģiski audzētai pārtikai, apģērbiem no bioloģiski audzētas kokvilnas, dabīgām koka rotaļlietām un dabīgai kosmētikai? Pa lielam, tās ir lielās bailes no slimībām, kas visdrīzāk rodas tieši visas šīs pasaules ķīmijas rezultātā, no tā, ka būs vēzis, kas būs sāpīgi, izraisīs atmiņas zudumu un nespēju kontrolēt savu ķermeni, un visbeidzot nāvi. Tās ir bailes no nāves.
Ja tā padomā – baisi – 49 000 apmeklētāju ieradās izstādē, lai meklētu alternatīvas, kas, viņuprāt, attālinātu šo lielo, baiso, sāpīgo un nekontrolējamo nāvi. Viņiem liekas, ka ēdot gaļu no gotiņas vai vistiņas, kas audzēta ar mīlestību un brīvā dabā, viņi sevi no kaut kā pasargās. Varbūt liks savai sirdsapziņai mazliet pieklust, jo – pavisam godīgi – ir taču labāk ēst laimīgu vistiņu nekā tādu, kam ir tikai 20x30cm2 telpa un kurai vēl 10 citas vistiņas kakā uz galvas. Bet var jau būt, ka šāda gaļa vienkārši garšo labāk? Man grūti spriest.
Es pati jau sen esmu ar pārliecību, ka labāk ir lietot dabīgu kosmētiku, bioloģiski audzētu pārtiku, apģērbus (ja vien Latvijā tādus varētu tik viegli atrast J). Pirmkārt – labāk man pašai. Otrkārt, labāk visai planētai Zeme, kas netiek mocīta ar dažādu ķīmisko vielu piesārņojumu. Bet ja tā padomā – tam „otrkārt” vajadzētu nākt kā pirmajam. Pirms kāda laiciņa biju sākusi domāt – kāda jēga tam visam, ja tāpat es nomiršu ātrāk vai vēlāk, un tas, vai man tajā brīdī būs iekšā vairāk ķīmijas vai mazāk, īsti neko vairs nenozīmēs.
Tapēc, tas „otrkārt” ir daudzreiz svarīgāks! Domāt nevis par sevi, bet par to, kādu pēdas nospiedumu es aiz sevis atstāšu. Tomēr, tas „pirmkārt” ir vienīgais arguments, ar ko var uzrunāt uz sevi centrētus cilvēkus.. un to mēs arī mēģinām darīt. Apjausma par „otrkārt” nāks katram pašam ar laiku. Agrāk vai vēlāk.
Interesanti vērot pašus izstrādes dalībniekus. Apmēram 50:50 bija tādi, kas tiešām bija ar šo eko-pārliecību, un visu no tā izrietošo – pozitīva attieksme pret dzīvi, un tādi, kam tas viss bija vistīrākais bizness un „uzsēšanās un eko modes viļņa” tikai un vienīgi ar mērķi gūt peļņu.
Vēl viens novērojums bija paši apmeklētāji. Par spīti manam pirmajam augstākminētajam apgalvojumam, šajā izstādē bija procentuāli daudz vairāk tādu indivīdu, kas mazliet atšķīrās no citiem. Kas tiešām bija ‘pasaules meklētāji’. Ir daudzas nianses, pēc kādām tādus var atpazīt: vispirmām kārtām sejas, kurās bija redzama iekšēja laimes sajūta. Visvairāk to var redzēt acīs – tās vienmēr smaida. Tad vēl pārliecība par to, cik svarīga ir noskaņa (enerģētika) ar kādu tiek audzēti augi, gatavoti produkti utt. Tikai daži patiešām līdz sirds dziļumiem aizdomājas, ka ēdiena/krēmu/apģērbu gatavošanas laikā to gatavotāja izjustās emocijas tiek ieliktas produktā. Un visubeidzot, bet ne vismazāk svarīgi, dažādu aksesuāru pielietošana, kas ļauj atpazīt „savējos” milzīgajā pūlī. Tādu aksesuāru un izpausmju, kuras nezinātājs nepazīs. Sarkana lentīte ar apakšdelmu, tulasī koka krellītes… tādam iekšēji priecīgam nobeigumam :)
Autors: Zane R.
Pēdējie komentāri