Programma ceļojumam – Ladakas noslēpumi (12 dienas)

20 07 2008

1. Diena – nolaišanās Deli un pārnakšņošana tuvākajā viesnīcā.

2. Diena – brokastis, un došanās uz lidostu mazam pārlidojumam Deli – Ladaka. Nolaišanās Ladakā, iekārtošanās viesnīcā, atpūta aklimatizācijai, brīvais laiks.
Vakarā īsa iepazīšanās ar pilsētu.

3. Diena – pēc brokastīm, klosteru apmeklējumi – Šei, Thiksei, Hemis.

4. Diena – apmeklējam ezeru Pangong (4350m augstumā), pa ceļam pelde svētajā Ind upē, kura atbrīvo no negatīvās karmas…. brīnišķīgas dabas ainavas, kas atbrīvo dvēseli no ikdienišķās steigas un liekiem satraukumiem…šī ir iemīļota vieta dažādu meditāciju praktizētājiem, jo pati daba palīdz harmonizēt enerģijas ķermenī, sasniegt dvēseles mieru un veselību.

5. Diena – brīva diena, iespējas apmeklēt tirgu, apskatīt vietējās skaistākās vietas un Ladakas kultūras programma.

6. Diena – ekskursija uz unikālu senu klosteri Phiang, kurš atrodas 17 km no Ladakas un pieder budistu skolai „Sarkanā cepure”. Turpinājumā klosteris Alči – kas ir viens no skaistākajiem Ladakā, tūkstoš gadu sens, sienas greznotas ar freskām slavenajā – Adžanta stilā.

7. Diena – Alči/ Rizong/ Lamaijru
Rīta brauciens ekskursijā uz Laimaijru ciematu. Viens no agrīnajiem Ladakas klosteriem atrodas augšindas ielejā, 127 km uz rietumiem no Ladakas. Dibinājis ievērojamais Mahasidhs Narapojs pēc vairākiem meditācijā, alā pavadītajiem gadiem. Klosteris pieder budistu skolai „ Ningmapa”(Sarkanā cepure).

8. Laimaijru/ Mulbek/ Kargil
Iekārtošanās Mulbek, kur atrodas deviņmetrīga Budas Matreija klintī kalta statuja. Kargil (apmēram 200km 5 stundu brauciens), ir ievērojams pārejas punkts slavenajā ceļā no Ladakas uz Kašmiru. Kargil ir slavena ar saviem aprikožu dārziem. Vasarā visa Suru ieleja zied un krāsojas oranža, izplatot saldo aprikožu aromātu.

9., 10. Un 11 Dienas – pārbrauciens no Šrinagar uz Kašmiras galvaspilsētu. Šajās trijās dienās apmeklēsim vairākas svētvietas un brauksim ar laivu pa Kašmiras ezeru. Programmā: varenie Mongoļu dārzi, Šakračarija pils, Jamia kapliča, svētvietas Hazratbal apmeklējums, kur glabājas Magometa mati un ir Jēzus Kristus kapliča.

12. Diena – pārlidojums Šrinagar/ Deli/ Rīga

Cenā iekļauts:
Indijas vīza;
11 nakšņošanas viesnīcā, 3x ēdināšana;
Pārbraucieni ar taksi Deli (Toyota Qualis/ Mahindra Scorpio/ Chevrolet Tavera)
Angliski runājoša pavadība no lidlauka Ladakā līdz lidlaukam Šrinagar;
Bezmaksas ieejas visos iekļautajos klosteros un kultūras pieminekļos;
Kultūras programma Ladakā.

datalizēta informācija par caļojumu tel. 29559323, 22329903, e-mail: samadhi@inbox.lv, prem.savitri@inbox.lv





Jauniešu garīgais retrīts – DEBESMANNĀ!

19 06 2008

Debesmannā

Jauniešu garīgais & yogas retrīts

No 27. līdz 29. jūnijam viesu namā «Malderi» Rīgas rajonā

Ja interesējies par austrumu kultūru un vēlies baudīt harmonisku un draudzīgu gaisotni, šis ir pasākums, kurā būs iespēja visu minēto smelties. Varēsi uzzināt daudz jauna par vēdisko kultūru jogas nodarbībās, lekcijās un dažādās citās aktivitātēs, kā arī rast prieku klausoties pašmāju un ārzemju etno un foklmūziķus. Lasīt pārējo šī ieraksta daļu »





uzsmaidīsim krišnaītiem…

7 06 2008

Dažas vasarīgas pārdomas… Jau 2 nedēļa gandrīz katru dienu zem mana biroja logiem Matīsa ielā dejodami un dziedādami iet krišnaīti. Gandrīz vienmēr tajos brīžos pasmaidu, jo pieķeru sevi, ka esmu sasprindzis par kādu darījumu, klientu vai neizpildāmu termiņu, kamēr krišnaīti taja pašā laika dejo un dzied par dievu… Vajadzētu mazliet paanalizēt, kāpēc tomēr cilvēkiem brīžiem ir negatīva attieksme pret šiem smaidīgajiem, krāsainajiem un dziedošajiem ļautiņiem. Piecas minūtes iedziļinoties (esmu to savulaik izdarījis) var konstatēt, ka krišnaīti pārstāv, iespējams, vienu no autentisku tradīciju bagātākajām reliģiski-filosofiskajām sistēmām kāda vispār pasaulē pieejama, jo ir daudz vēsturisku pierādījumu par to cik daudz reižu ir pārrakstīti tradicionālo reliģisko sistēmu svētie raksti un rituāli, savukārt krišnaīti dejo un dzied tieši tāpat un tās pašas mantras, ko pirms daudziem tūkstošiem gadu. Tāpat jāņem vērā, ka krišnaīti pārstāv vēdisko kultūru t.i. senāko kūltūru uz planētas zeme ar sanskritu un senākajām vedu literatūras pērlēm, tādām kā Bhagavad Gita u.c. Domaju, vēsturiski kādam var būt radies nepareizs priekšstats par krišnaītiem tāpēc, ka deviņdesmitajos gados ielās bija ļoti daudz krišnaītu grāmatu izplatītāju (šobrīd tikai daži), kas ņemot vērā latviešu intraverto mentalitāti tika novērtēta kā nepieņemama uzbāzība. Tomēr, arī šodien satiekot tos nedaudzos krišnaītus, kas mēģina Jums iedod grāmatu vajag mēģināt iedziļināties, ko tad īsti viņi Jums mēģina iedot, jo parasti tā ir Bagavad Gita un citas vēdiskās kultūras pērles, kas ir autoritatīvi tulkotas no sanskrita, nevis kautkādas skrejlapiņas ar ziņām par to, ka tuvojas armagedons un laiks nožēlot grēkus, ko izplata dažas citas sektas… Vajag saprast, ka mūsdienās, kad visos masu medijos lielākā daļa raidlaika tiek veltīta, lai iepārdotu mums visādus sūdus, arī krišnaītam jābūt nedaudz uzbāzīgam, lai uz sekundi piesaistītu mūsu uzmanību.. atšķirība tikai tāda, ka viņi dala literatūras pērles.. un gandrīz par velti. Vēl, cik esmu kontaktējies ar dažiem krišnaītiem, ko pazīstu – tur nav ne vēsts no smadzeņu skalošanas, kā daži to iedomājas, un tas ir pilnīgi citādi nekā tie džeki, kas staigā pa rīgu melnos uzvalkos ar šiltītēm pie krūtīm un stiklainām acīm mēģina pastāstīt Jums kur ir laime… Vari apstādināt uz ielas jebkuru krišnaītu un pastāstīt biznesa problēmu, vienkārši papļāpāt, uzaicināt uzspēlēt futbolu vai parunāt par jebkuru Jums tuvu jogas virzienu, jo Krišnaīti bez sev tuvās bhakti jogas lieliski orientējas arī visos pārējos virzienos… Liekulība un meli vajadzīgi tad, kad cilvēks izliekas par to, kas viņš nav, savukārt Krišnaītiem, cik esmu novērojis, nav ko slēpt, jo viņi dzīvo savā ticībā, filosofijā un kultūrā. Saprotams, ka mums grūti sagremot šo kultūru, jo ielās dejojošie un dziedošie krišnaīti ļoti konfliktē ar inflāciju un pieaugošo Eiribor likmi, kas kontrolē mūsu prātus, bet vajag padomāt kurā pusē tomēr ir vairāk patiesības… Tāpēc, kad satiekam Krišnaītu, bet dejai pievienoties drosmes nepietiek (jo esam uzvalkā un ko gan par mums padomās!!? ) un Bagavad Gitu pirkt par ziedojumu negribam (ja tā jau mums ir un esam to 2x izlasijuši) tad vienmēr varam vismaz silti uzsmaidīt šiem draudzīgajiem un laimīgajiem cilvēkiem….

Autors: Ingus T.





Gavēnis pēc vediskajiem principiem

7 05 2008

Pavasarī, sekojot sabiedrības tendencēm par ziemā uzkrātā liekā svara nomešanu, organisma attīrīšanu no sārņiem, sagatavošanos jaunai, labākai vasaras dzīvei, kļūst aktuāls jautājums par gavēšanu. Mēģināšu īsi un vienkārši.

Ir 2 veidu gavēšana. Viens veids ir gavēt tīri veselības apsvērumu dēļ un tad šo gavēšanu principā var uzsākt jebkurā laikā. Šodien pārēdos, rīt atturēšos no ēšanaas. Apmēram tā. Daudz labāk ir šādas gavēšanas mērķiem ievērot astroloģisko kalendāru – kaut vai tik vienkāršas lietas, kā gavēt dilstoša mēness laikā, kad organisms vieglāk atbrīvojas no toksīniem un uzkrājumiem. Jau nākamais solis ir ievērot gada ciklus – pavasaris ir vislabākais laiks, kad attīrīt organismu, sevišķi aknas.

Vēl specifiskāk ir gavēt ekadashi (ekadasi, sanskritā=vienpadsmit)) dienās, kas ir 11. diena pēc pilna un tukša mēness. Sanāk 2x mēnesī. Internetā var atrast un arī dažos veikalos Rīgā var nopirkt speciālu astroloģisku kalendāru, kurā šīs dienas ir atzīmētas. Viena no versijām ir, ka ekadashi diennakts skaitās astroloģiski ļoti nelabvēlīga, tādēļ šajā dienā cilvēki atturas no ēšanas, lai pēc iespējas samazinātu sliktas enerģijas uzņemšanas iespējas (caur ēdienu tas ir ļoti viegli iespējams).

Otrs veids ir gavēt, sekojot garīgiem notikumiem (visās pasaules reliģijās tāda prakse eksistē, piemēram, kristieši gavē pirms Lieldienām, citās reliģijās gavē pirms citiem svētkiem, kā arī pirms tādiem notikumiem kā kāzas utml.). Šāda gavēšana ir nevis fiziskās, bet garīgās veselības dēļ. Šajā laikā cilvēks visu savu citkārt ēšanai veltīto uzmanību un enerģiju velta augstākām lietām, vai arī itkā uzkrāj spēkus, atsakoties no ēšanas, kaut kam svarīgākam.

Par pašu gavēšanu. Ir vairākas pakāpes, atšķirīgās pēc grūtības :) un gavētāja profesionalitātes šajā jomā. Es uzskaitīšu vēdiskajās mācībās atzītas:

  1. Gavēt, ekadashi datumos atsakoties no graudu un pākšaugiem (maize, putras, rīsi, zirņi, pupas, sojas ēdieni utml.) - tieši šis veids ir visvairāk piemērots ekadasi dienām (jo pastāv uzskats, ka tieši ar graudu un pākšaugiem ekadashi dienās visvieglāk uzņemt negatīvo enerģiju). Tomēr visādi citādi šie produkti ir vērtīgi un viennozīmīgi ir pamat racionā cilvēkam, kurš nodarbojas ar yogu.
  2. Gavēt, ēdot tikai augļus un pienu
  3. Gavēt, uzņemot tikai pienu (vēdiskajā mācībā pastāv uzskats, ka pienam piemīt augstākas garīgas īpašības un spējas attīrīt apziņu). Tomēr jāņem vērā, ka šeit ir runa par pašu treknāko (3.8%) veikalā nopērkamo pienu sliktākajā gadījumā un svaigu lauku pienu labākajā… Svarīgi!!: gan veikala, gan lauku piens noteikti jākarsē līdz vārīšanās temperatūrai. Tad bišķi jāatdzesē un vienmēr jādzer silts. Var nedaudz saldināt, pievienot saldas garšvielas – kurkuma, kardamons, fenhelis, muskatrieksts. Šo garšvielu kombināciju katrs izvēlas pēc savas personīgās izjūtas. Var pievienot nedaudz Ghi (speciali kausets sviests).
  4. Gavēt, uzņemot tikai vīnogas (skaitās ļoti labvēlīgas, bet noteikti ne tās, kas piemums nopērkamas J)
  5. Gavēt, dzerot tikai ūdeni/tēju
  6. Sausais gavēnis – pat bez ūdens.

(Esmu daudzos avotos lasījusi arī par augļu vai dārzeņu sulu gavēni, bet tas attiecas vairāk uz gavēšanu veselības dēļ.)

Saprātīgais gavēšanas laiks ir katram pēc izjūtas. Ir cilvēki, kam grūti panest pat vienu dienu – sākas galvassāpes, reiboņi, īgnums. Ja gribās pieturēties pie kāda loģiska ieteikuma, kad tad īsti to darīt, es iesaku gavēt 2 – 4x mēnesī. Un savukārt ja šo gavēšanu ir vēlme veikt pēc vēdiskajiem un jogas principiem tad vislabvēlīgāk to darīt abās ekadashi dienās, pilnmēness dienā (poornima) un tukša mēness dienās (amavasya).

Var pēc sajūtas gavēņa laiku vēl paildzināt, bet vēsu prātu, bez ekstrēmisma un ieklausoties sava ķermeņa un prāta signālos. Jāatceras, ka „iziet no gavēņa” vajag 2x ilgāk nekā tajā pavadīts. Tas nozīmē, ka nedrīkst uzreiz pēc tam pieēsties… Pakāpeniski iesaka atsākt lietot (atkarībā no gavēņa veida) skābpienaproduktus, dārzeņus, tikai tad graudaugus.





Torsunovs Latvijā – lekcijas Maijā!

1 05 2008

Lekciju tēma: UZVARA PĀR SEVI. SEŠI LAIMĪGAS DZĪVES IENAIDNIEKI.

1.Karmas likums. Ievadsaruna par cilvēka smalko uzbūvi, pasaules uzbūves likumu izskatīšana:taisnības likums, laika spēks, skaidrības, kaislības un tumsonības spēki, slikts liktenis un ar ko tas saistīts. 2008. g. 9.maijā, plkst. 18.00

2. Egoisms, dusmas. Seši laimes ienaidnieki un kā tie savstarpēji saistīti. Kas tas ir egoisms? Divi egoisma veidi, kā nepareiza dzīves pozīcija sagrauj likteni, ka rodas dusmas, dusmu veidi, dusmu ietekme uz likteni, dusmu ietekme uz veselību. 2008. g. 10.maijā, plkst. 10.00

3. Skaudība, nepareiza attieksme pret darbu. Kas tas ir skaudība? Skaudības veidi, kā skaudība padara cilvēku nelaimīgu. Attieksmes pret darbu veidi, kā nepareiza attieksme pret darbu sagrauj dzīvi. 2008. g. 10.maijā, plkst. 18.00

4. Iluzora lietu izpratne. Masu informācijas līdzekļu ietekme uz apziņu. Kā rodas ilūzijas? Kādi mēdz būt neizpratnes veidi? Kā iluzora lietu izpratne sagrauj attiecības starp cilvēkiem un likteni. Saprāta un skaņas saikne, dažādu masu informācijas līdzekļu ietekme uz mūsu dzīvi. 2008. g. 11.maijā, plkst. 10.00

5. Skaudība, ārprāts. Kas ir skaudība? No kurienes nāk tieksme apskaust, kā skaudība sagrauj mūsu dzīvi, kādas šai sakarā rodas slimības. Kas tas ir ārprāts? Nepārvaramas karmas veidi, psihiskas saslimšanas, kā tās atpazīt savā raksturā. 2008. g. 11.maijā, plkst. 18.00


NODARBĪBU VIETA
Rīga, Skolas 6, Rīgas ebreju kopiena, liela zāle

Sīkāka info par lekcijām šeit. Sīkāka info par Dr. Torsunovu šeit.





Nepālas iespaidi #1

15 04 2008

No 20. marta līdz 7. aprīlim Yogablog 5 cilvēku sastāvā devās svētceļojumā uz Muktinathu Nepālas himalajos pie Mustangas robežas. Galvaspilsēta Katmandu mūs sagaida ar trakojošiem jauniešiem un visām varavīksnes krāsām – Nepālas un Indijas vieni no vislielākajiem svētkiem – Holi – 3 dienas, kad tiek svinēta Rāmas uzvara pār Rāvanu un kāzas ar Sītu. Joņojoši, signalizējoši motocikli un automašīnas, ar krāsām mētājošies nepālieši, troksnis un jautrība – pirmā vakara iespaidi.

sabiedriskais transports

Šeit uz vietas tiek apskatīts Katmandu Durbar (durbar = pils) laukums, Patanas Durbar laukums, Pašupatinathas templis, Bodhanathas templis, Svajambunatha. Katra no šīm vietām ir vesela stāsta vērta, tādēļ par to atsevišķi.

………

Pēc bagātīgas kultūrvēsturisko un reliģisko objektu apskates, nākamajā dienā sēžamies autobusā uz Pokharu. Pēc dažu braucēju iepriekšējas pieredzes vietas uz jumta netiek izvēlētas un paliekam nosacītā drošībā. Nosacītā, jo pavisam drīz sākas galvu reibinoša līkumošana pa kalnu serpentīnām. Skatoties lejup, aizraujas elpa – no lielā augstuma un grandiozajiem skatiem. Kalnu slīpumā ierīkotas terases, kurās tiek audzēti rīsi un dārzeņi. Sajūta, ka atgriežamies viduslaikos – ar vēršiem tiek vilkti arkli, sievietes krāsainos sari salīkušas stāda rīsus. Braucam garām ciematiņiem, kuros ar rokām tiek kulti jau novāktie graudi, kas sasieti buntītēs kaltējas uz kleķa mājiņu jumtiem.

Pēc 6 stundu nelabumu raisošas līkumošanas, ierodamies Pokharā – otrā lielākajā Nepālas pilsētiņā, kas, ja tajā būtu starptautiska lidosta, noteikti būtu tūristu krietni iecienītāka vieta par Katmandu, jo šeit nav gaisa piesārņojuma, ir 2 burvīgi kalnu ezeri un, rīta sauli sveicot, var redzēt baltās Himalaju virsotnes.

Agri no rīta ierodoties nelielajā Pokharas lidostiņā, konstatējam, ka debesis ir aizsegtas ar biezu miglu, kas radusies no iepriekšējās dienas lietus – pirmās vēstīs no musonu sezonas. Gaidam, un gaidam…. un gaidam… pēc apmēram 3 stundām migla ir izklīdusi tiktāl, ka var lidot. Visi sakāpjam mazā šaubīgā lidaparātā un paceļamies.

vēmekļu kaste

Aizvēsturiskā lidmašīna, kas tik ļoti kratās, ka to mēdz dēvēt par „vēmekļu kasti”, un tik ļoti rūc, ka jālieto ausu aizbāžņi, pēc neilga brīža veiksmīgi nolaižas starp kalniem un izlaiž mūs Himalaju pakājē, Jomsomā, 2770m augstumā virs jūras līmeņa. Ar akmens plāksnēm izlikta viena šaura ieliņa, mežonīgs vējš un pretīmnākošas ragainas govis mūs sagaida pirmajā dienā ceļā uz Muktinathu.

Ceļš virzās gar Kaligandaki upes akmeņaino ieleju. Nevienas zālītes, neviena putna, izņemot dažu apmaldījušos vārnu. Ik pa pāris stundām kāds būdiņu puduris, kur cilvēkiem izdodas izdzīvot. Vecītis ar sačervelējušos seju pārdod Himalaju ābolus. Un melnus akmeņus! Šaligrami. Vietējie no tā izdzīvo – katru gadu pēc lietus sezonas viņi iet lasīt šaligramus uz Kaligandaki upi un tos pārdod, kaut arī svētajos rakstos teiks, ka pārdot tos ir grēks.

Aiz pēdējā šīs dienas gājiena līkuma tuksnešaino kalnu vidū parādās ziedošs ābeļdārzs. No stiprajiem Kaligandaki ielejas vējiem tos aizsargā priekšā sastādīts koku žogs. Turpat tālāk labība un citas kultūras. Šeit ir mūsu pirmā nakšņošana kalnos. Kagbeni viesu namiņā izvēlamies istabiņu ar plašiem, gaišiem logiem un skatu uz dārzu un tikai pēctam saprotam savu kļūdu! Plašais skats uz upes ieleju nozīmē atrašanos tieši pretī vējiem! Jogas paklājiņi ir glābiņš – tie tiek izmantoti saulaino logu aizklāšanai.

Līdz ar saullēktu izejam apstaigāt mazītiņo Kagbeni. Vietējie iedzīvotāji dzen kazas un mazos kalnu zirdziņus uz „ganībām” kalnos (ko gan viņas tur ēd?) Bērni pie ūdens pumpja tīra zobus, veca tantiņa griež budistu barabānus. Uzreiz aiz ciematiņa sākas aizliegtā zona – Mustanga. Nepālas valdība izsniedz ieiešanas atļauju tajā par milzīgu naudu – 700 dolāri – nevienam īsti nav skaidrs iemesls. Varbūt vienkārši, lai nopelnītu no tūristiem? Bet varbūt tur ir kaut kas slēpjams.. Turpat arī Tibetas kalni.

Atgriežoties viesnīciņā, rīts sākas ar pārsteigumiem. Viens no mūsu nelielās grupas dalībniekiem nolicies ar vēdera problēmām – vietējie specifiskie ēdieni viņa kuņģim nav patikuši. Arī man katra ēdniereize saistās ar nelielām bailēm par to – būs vai nebūs problēmas. Tikko kā tiek sajusts vismazākais nelabums, tiek lietoti kuņģa pilieni vai vērmeļu tinktūra. Citai grupas dalībniecei problēmas ar sirdi – tomēr jau jūtams augstums. Tālāk kājām dodamies tikai mēs trijatā, abi ‘vājinieki’ tiek iesēdināti džipā, kas starp akmeņiem pārsteidzoši atrod ceļu līdz galamērķim.

Skatam nav pie kā pieķerties, un tas tiecas tālumā, uz Himalaju visaugstākajām virsotnēm, kuras ieskauj vēju putināts sniegs. Ceļš gar Kaligandaki un galamērķis – Muktinatha jeb Atbrīves templis, visaptverošais klusums, kurā var sadzirdēt pasaules vibrāciju, un cīņa soli pa solim ar kalnu stāvumu un vējiem, tas viss rada tādu ļoti meditatīvu sajūtu. Gribās visu laiku domāt par šobrīd tik tālu esošās materiālās pasaules jēgu vai, drīzāk, bezjēdzību.

4 stundu kāpšana augšup un ir sasniegta Muktinatha – viena no 8 Višnu vissvētākājām vietām pasaulē. Galvenais uzdevums – apmeklēt templi, mistiskās Višnu izpausmes – degošo ūdeni, akmeni un zemi, nomazgāties 108 avotos, kas atbrīvo no karmas, un meditēt.

Turpinājums sekos.

Autors: Zane R.





Холи во Вриндаване – событие не для слабонервных !

9 04 2008

Полная луна взошла над святой землёй Индии, ознаменовав день явления Чайтаньи Махапрабху. Гаура-пурнима – день, почитаемый всеми гаудия вайшнавами, как самый значимый день в духовном календаре. Обычно этот праздник очень пышно отмечают в Шри Дхаме Майапур. На этот раз нам выдалось провести этот день во Вриндаване, месте, которое Сам Гауранга Махапрабху считал самой сокровенной обителью Бога на Земле. Празднование прошло очень вдохновляюще и по масштабам едва ли уступало Майапуру. Но пожалуй самым впечатляющим оказался, тот факт, что в этот же день во Вриндаване местные жители отмечают Холи. Празднование Холи – это, пожалуй самый неординарный и красочный обмен любовью, который мне доводилось видеть. В этот день, чтобы проявить своё уважение друг к другу местные жители используют яркие краски, различного цвета порошки, пену, разведённые чернила и прочее. В ход идут наполненные краской водяные пистолеты, вёдра, и распылители.

Выйдя в полдень на центральную улицу города, я увидел нечто: - происходит красочная фейерия ! В разноцветном облаке снуют толпы народу, все измазаные с ног до головы и абсолютно счастливые ! Может пронесёт подумал я, глядя на свою белоснежную одежду… пройдя 100 метров, мне в лицо залепили приличную порцию розового порошка, и тут же на моей чистой майке нарисовали что-то невнятное яркой зелёной пеной. Я понял, что наверное не в этот раз и расслабился…

Суть же этого праздника удивительно глубока – это избавление от ложных привязанностей и отождествлений. Чем большего ты о себе мнения, тем более смешаный букет ощущений ты получаешь, когда тебе по лицу размазывают жёлтый порошок. И хочется возразить: «подождите, я же белый человек…», но не в этот раз. Русский, индус, белый, жёлтый, розовый или зелёный – совершенно не важно в этот день ! Удивительной реализацией дня было то, что благодаря тому, что раз в год индусы позволяют себе принять любовь в такой красочной форме, в их жизни вцелом царит дружелюбие и понимание. Удобную религию придумали индусы…

www.mandala.lv

Autors: Aleksejs L.





Дварака – затеряная тайна древности.

9 04 2008

50000 лет назад Шри Кришна провозгласил Двараку своей столицей, утопающей в роскоши и процветающей во всех отношениях. Шримад Бхагаватам изобилует описаниями великолепия Двараки: цветущие сады наполненные ароматами дивных цветов, дворцы украшеные золотом и драгоценными камнями, пруды и каналы, в которых плавают белоснежные лебеди. Архитектурный план Двараки был создан самим Вишвакармой – зодчим полубогов, в который он вложил весь свой гениальный талант.

На сегодняшний день Дварака – это маленький городок в штате Гуджарат на берегу Арабского моря. Прежнее же величие столицы поглотила морская пучина и оставила скрытой от деградировавших людей кали-юги. Тем не менее первое что можно было отметить – это необычное спокойствие и умиротворённость атмосферы городка, что крайне не характерно для Индии вцелом. Время как будто движется тут медленее, события происходят в каком-то особенном ритме, который присущь только этому месту. Местные жители умиротворены и счастливы своим бытиём.

Центром города можно ознаменовать величественный храм Дваракадиша – хозяина Двараки – Шри Крышны. Главная башня храма возвышается на 70 метров и покрыта резными сценами событий древности. Шпиль башни гордо украшает 24-х метровый разноцветный флаг, отмеченый символами Солнца и Луны. Флаг меняют несколько раз в день на глазах у собравшихся поломников, делают это очень ловко и совсем без страховки. Ракрывающийся флаг осыпает восторженную толпу лепестками цветов… раздаются возгласы: – «Джай Дваракадиш !». Здесь Кришна один, без его любимой супруги Рукмини. Храм Рукмини деви находится в отдалении на другом краю города, чему предшествовала история о проклятии Дурвасы муни.

Ещё одним заслуживающим внимания местом в Двараке является Храм Шивы – Нагешвара Махадева – повелителя змей. В его подземной части находится один из 12-ти самопроявленых джйотирлингамов. Мы прибыли туда уже затемно. У входа в храм нас встретил невероятных размеров, окружённый змеями Нагешвара Махадев –30-ти метровая статуя из белоснежного камня. При свете Луны и миллионов звёзд – зрелище просто захватывающее! 1000 раз я склоняюсь перед величием и могуществом Бога ! Ом намах Шивайа…

Дварака изобилует значимыми местами поломничества: один из 4-х аутентичных матхов, основаных Шанкарачарьей, остров Бет Дварака с древнейшим храмом, озеро Гопи-таллава – место где гопи снова встретили своего возлюбленного Кришну после долгих лет разлуки, храм Бхагавад-Гиты и много других интересных мест. А чего стоят живописные закаты – Солнце погружающееся в пучину океана огромным красным шаром, купание в прозрачных голубых водах океана и утренние медитации под куполом усыпанным несметным колличеством звёзд, которые сияют здесь необычайно ярко, будто бы отражая то утраченое великолепие Двараки – обители Бога на земле…

Autors: Aleksejs L.





Yogablog.lv saruna ar Alekseju Meredovu

16 03 2008

Turpinājumā saruna (kr. val.) starp Ingus T. no Yogablog.lv un Alekseju Meredovu (Atma-svarup) – vispusīgu vedisko zināšanu un jogas skolotāju.

Ingus T. Я слышал такое сравнение что в латвии на тысячу человек людей знающих что такое йога приходится больше чем в индии. Правда ли это… Как вы оцениваете уровень духовного развития жителей Латвии?
Atma. В Индии мало кто говорит о йоге, но при этом они живут йогой, йога в жизни у индусов. они умеют терпеть, радоваться тому что имеют, радоваться людям, они понимают законы судьбы и частенько я видел как вечером они садятся вместе за чашкой чая и обсуждают духовные темы. Духовное развитие в Латвии конечно же высоко и это просто увидеть. Например: я много давал лекции в России и еще больше в Украине, но к сожалению мне приходится много сил отдавать на то чтобы просто объяснить людям что йога это не секта. В России и Украине люди вообще боятся йоги и очень мало людей занимаются, а если и занимаются то философию плохо знают. В Латвию я приезжаю уже много лет и просто удивительно что люди не просто занимаются йогой но и серьезно изучают и записывают на лекциях все тонкости практики и философии.
Ingus T. Термин йога означает связь, единение. Обьясните, пожалуйста что это за связь? С чем или с кем?
Atma. Можно лишь процитировать древнейшее писание “Бхагаватам”
васудева-пара веда васудева-пара макхах
васудева-пара йога васудева-парах крийах
васудева-парам джнанам васудева-парам тапах
васудева-паро дхармо васудева-пара гатих
Васудева – означает самый Верховный Бог. Соответственно первую строчку можно перевести как “Высшая цель Вед познать Васудеву, высшая цель жертвоприношений познать Васудеву (Бога), Высшая цель йоги - познать Васудеву, Высшая цель Крий – познать Васудеву, главная цель гьяны (знания) понять Васудеву, цель Аскез – достичь Васудеву, высшая цель религии познать Васудеву и Васудева высшая цель жизни”.
Ingus T. Зачем человеку заниматься йогой? Что это даст? Какие должны быть самые первые шаги начиная заниматься йогой и развитием сознания?
Atma. Духовное развитие необходимо нам как воздух, без этого наша жизнь становится скучной и бесполезной. йога это не просто развитие тела, это также
развитие знания, это также работа на высшее благо человечества. йога дает силу
телу, уму, разуму и понимание смысла жизни. В начале необходимо изучить философию и потом уже понимая смысл йоги приступать к занятиям. есть несколько видов йоги и все они приводят к совершенству, поэтому нужно выбрать именно тот вид йоги который приемлем в данный момент человеку.
Ingus T. Как найти время для занятий и каков оптимальный режим дня для тех кто
хочет достичь успеха в йоге?
Atma. Постараться найти время обязательно надо. В жизни каждого человека есть много моментов на которые мы попросту тратим массу времени. Если немножечко освободить в какой то сфере время, то этого как раз хватит на занятия. Нужно вставать не слишком рано и не слишком поздно, при чем у каждого разное время подъема будет. Но приблизительное время с 5.00 до 6.30. Самое благоприятное время для достижения успехов в йоге это утренее и вечернее время (с 20.00 до 22.30)
Ingus T. Йога – это в первую очередь работа с телом, умом или душой? Какие этапы проходит личность на пути йоги и развития сознания?
Atma. Йога это работа как с телом, умом, так и с душой. Порядок нужно наводить с тела. но если йога заканчивается на теле (асаны) то это вообще не йога. Когда мы отрываем что-то из йоги, то это уже не йога. Йога это целостный процесс развития, туда включены все этапы: этика, асаны, пранаямы, умение контролировать чувства, умение концентрировать ум, погружаться в состояние медитации и входить в божественное состояние – самадхи. Благодаря пранаямы наши каналы очищаются (Нади-шудхи) благодаря этому мы можем приступать к концентрациям и медитациям. Система развития в йоге целостная.
Ingus T. Веды говорят что совершенства в йоге невозможно достичь самостоятельно. Необходима помощь и милость духовного учителя. Где и по каким критериям йогам в Латвии искать учителя?
Atma. Самостоятельно совершенство трудно достичь, все кто пытался и приближался к совершенству все равно в последний момент находили Учителя. поэтому есть у вас духовный учитель или нет все равно пытайтесь заниматься духовными практиками. не ждите когда учитель свалится вам на голову. В Пуранах говорится что только человек который чрезмерно жаждет духовного развития получает его, поэтому правильнее сказать что нужно думать о духовном учителе, о помощи в развитии. Вернее сказать, если ученик готов значит он уже ищет и задумывается о том где найти учителя. Если он этим не задумывается значит он еще не готов к принятию Учителя. на самом деле учитель может легко показать путь и дать правильную практику ученику. Настоящий учитель показывает путь к Богу, а не зацикливает ученика на себе как многие так называемые учителя делают.
Ingus T. Сейчас часто можно услышать что нет времени для занятий йогой потому, что в стране экономический кризис и надо спасать свой кошелёк. Как по Вашему во время кризиса, йогой надо заниматься больше или меньше? Какие практики Вы бы посоветовали для желающих легче пережить кризис?
Atma. Как я уже сказал времени найти можно было бы желание, по крайней мере один
час точно. Когда вы позанимались практикой, ваш ум лучше думает и вы принимаете правильные решения в преодолении кризиса. Практика помогает концентрироваться не на проблеме а на ее решение. Главные практики работы с умом это пранаямы – дыхательные упражнение. Они открывают дверь к нашему сознанию и дальше вы уже можете эффективно заниматься медитациями. так решаются проблемы по крайней мере в нашем сознании и в таком состоянии легко решаются проблемы во внешнем мире (кризис).
Ingus T. 26. марта Вы даёте семинар “Уровни сознания”. Этот семинар предназначен для людей с опытом в йоге или могут прийти и люди которые недавно начали заниматься духовным развитием?
Atma. Каждый сможет понять именно то что способен. Поэтому семинар устроен таким образом что его может слушать любой слушатель как начинающий так и
продвинутый.
Ingus T. Что Вы пожелаете читателям yogablog.lv?
Atma. Абхьяс, абхьяс – практикуйте, практикуйте и вы достигните совершенства.
главное запастись терпения, так как духовная практика растянута во времени и совершенства не возможно достичь за год или за пять лет. для этого нужно куда больше времени чем кажется.





Aleksejs Meredovs Latvijā no 26.03.08

14 03 2008

Ar prieku paziņojam, ka pavisam drīz Latvijā viesosies mūsu draugs un lielisks vedisko zināšanu lektors Aleksejs Meredovs (Atma Svarup) ar lekciju ciklu “Apziņas līmeņi”. Pēc brīža sekos intervija ar Alekseju Meredovu speciāli yogablog.lv! Sekojiet līdzi!

Lekciju norise sekojoša.

6 lekcijas:
Prāta un jūtu mijiedarbība.
Spēja kontrolēt prātu un jūtas.
Apziņas skaidrība.
Apziņas vadīšana.
Garīgais Es.
Vēdiskā filozofija,

un daudz kas cits.

Oficiālais semināru apraksts:

Semināra mērķis ir sniegt priekšstatu par to, kas notiek mūsu iekšienē, gan zemapziņas gan apziņas līmenī. Beidzot Jūs izpratīsiet to, kas notiek ar Jūsu prātu un jūtām, ko tie vēlas un uz ko tiecas.
Izskatot visus apziņas līmeņus un nosakot savu, Jūs reālāk paraudzīsieties uz šo pasauli un sevi tajā, kas ļaus Jums justies pārliecinātāk un harmoniskāk, iemācīs rīkoties apzināti, kontrolējot savas jūtas un saprast citus cilvēkus. Redzēt, saskatīt un pretoties masu informācijas līdzekļu ārējai ietekmei, bet meditēšanas prakse palīdzēs sasniegt dzīvē mieru un līdzsvarotību.

PASNIEDZĒJS Meredovs Aleksejs (Atma Svarup). www.atma.in.ua

DATUMI 26.03, 28.03, 2.04, 4.04, 9.04, 11.04 plkst. 18.30

NODARBĪBU VIETA aktu zālē, Katrinas iela 2, 66.vidusskola, Rīga, Latvija

DALĪBAS MAKSA Abonementa cena 6 lekcijas –Ls 20,00.
Viena lekcija – Ls 4,00.
Netrādājošiem pensionāriem – Ls 2,50.

Sīkāka informācija: www.raduga2005.lv








Follow

Get every new post delivered to your Inbox.